darbs dara darītāju

Dabā novērots absurds fenomens- cilvēks parastais negatīvu informāciju uztver vislabāk.

Varbūt tāpēc man nekad tā īsti nav veicies ar darba intervijām, jo es, vēl 20. gadsimta brīnumiņš šad tad cenšos saskatīt kaut ko labu apkārt notiekošajā haosā.

Kas notiek, kad mēs dodamies uz darba intervijām? Mēs dodamies ar domu, ar to mazo naivo cerību, ka mēs, iespējams, ļoooti maz ticams, taču ieeespējams, dabūsim darbu, kurā pavadot ¾ no savas dzīves, mēs būsim savergojuši pietiekami jaunam LED televizoram un jaunākajam Audi, kurš maksās pārdesmit tūkstošus, un kura cena pēc gadiem pieciem līdz astoņiem svārstīsies ap tūkstoti, taču kaut kam mēs būsim savergojuši… Tāda vismaz ir mana loģika. Ja kāds vēl man piekrīt, paceļat roku.

Pacēlāt? Cool, tagad nolaižat, jo es būšu dead honest… Viena persona no desmit varbūt arī tiek pie sava darba, jo darba intervijā parāda sevi no tās labākās puses, no tās pašas puses, kuras dēļ Leonardo Dikaprio beidzot ieguva savu Oskaru – no tās neesošās puses – no puses, kura eksistē tikai dēļ cilvēka anormāli labajām aktiermeistarības spējām. Mēs darba intervijās neesam mēs. Punkts un āmen.

Bet ne par to stāsts.

Es aizgāju uz darba interviju… Vispār uz vairākām un I kid you not- pēdējās trīs reizes pēc mana – Sveiki/Labdien/Labas Dienas/brīvavietareklāmai – mani sagaida teikums – „Ja tu gribi ______ , tad mums nav par ko runāt.”

Uhmm… Hello to you too.

Šajos brīžos, kad mani (MANI!) atstāj bez vārdiem, es skatoties uz šo potenciālo darba devēju sāku domāt – tu ieliki sludinājumu par šo vakanci, tu liki painteresēties manai draudzenei vai nav kāds, kurš varētu strādāt, un tad es atnāku un viss ko es dzirdu ir – es nezinu, vai tev tas ir izdevīgi; kāpēc tev būtu jābraukā; tu tikai iztērēsi naudu – principā viss, kas atsit vēlmi vispār runāt ar to cilvēku, bet beigās – tomēr, ja tu vēlies, tu vari pamēģināt.

Ermm, thanks, I’ll pass…

Taču tas nav tas pats labākais. Pats labākais ir tas, ka pēc kāda laika tu saņem telefona zvanu- nu? Ko tu izdomāji? Strādāsi pie mums?

Principā, darba intervijā, pats darba devējs mani atrunāja no darba, kāpēc, lai es piekristu kaut kam tādam, kas man nevienā mirklī, pēc viņa vārdiem, nebūs izdevīgi? Es atvainojos, bet man galviņā kaut kādas sinapses ir pārdegušas, vai visiem apkārtējiem? Kas notiek? Tam vajadzētu būt abpusējam marketingam, jūs pārdodat man sevi un vice versa.

Un tās visas prasības no kandidātiem… Kāda velna pēc KOPĪRAITERIM (reklāmas tekstu sastādītājam) būtu jāpārzina ANIMĀCIJA, SEO, jāveido video prezentācijas… un tas viss jādara par minimālo algo. Un… es ļoti atvainojos, bet iz za kakova — redaktoram būtu jātulko teksti?

Mans secinājums – mūsdienās, lai tevi pieņemtu darbā tev ir jābūt 25 gadus vecam ar 30 gadu pieredzi visās jomās un jāpārzina viss perfekti.

Because… Welcome to Latvia.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s